Sigita Alksne, asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle

Bioekonomika nav šaurs nozares jautājums. Mežsaimniecība, koksnes produktu ražošana, lauksaimniecība un citas ar zemi saistītas nozares veido darba un uzņēmējdarbības iespējas visā Latvijā. Tās uztur ekonomisko aktivitāti arī vietās, kur alternatīvu nav daudz. Tāpēc lēmumi par zemes izmantošanu vienlaikus ir lēmumi par reģionu nākotni – par to, vai cilvēkiem būs iespēja tur strādāt, iegūt izglītību un veidot ģimenes.

To apliecina arī skaitļi. KPMG meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās ietekmes izvērtējumā, izmantojot 2024. gada datus, nozares tiešā, netiešā un saistītā ietekme veido aptuveni 10% no Latvijas kopējās bruto pievienotās vērtības. Atsevišķos reģionos šis īpatsvars ir vēl lielāks – Ziemeļvidzemē pētījuma kartē norādīti 21,8%, Kurzemē 17,1% un Zemgalē 17,3%. Tie nav tikai eksporta statistikas skaitļi. Tie raksturo ekonomisko darbību, no kuras ir atkarīgas vietējās darba vietas, pakalpojumi un ieguldījumi.

Koksnes produktu ražotne reģionā dod darbu ne vien saviem darbiniekiem. Tā rada pasūtījumus iekārtu piegādātājiem un apkopes uzņēmumiem, loģistikas un finanšu pakalpojumu sniedzējiem, veicina sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm un palīdz uzturēt pieprasījumu pēc vietējiem pakalpojumiem. Kad uzņēmums iegulda jaunā ražošanas līnijā, ieguvēji var būt arī inženieri, programmētāji, pedagogi un citu profesiju pārstāvji. Tāpēc resursu pieejamības izmaiņu sekas ir jāvērtē plašāk par vienas rūpnīcas bilanci.

Pētījumiem jābūt lēmumu pamatā

Latvijā notiek plašas diskusijas par mežu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Tomēr nereti pietrūkst savstarpēji salīdzināmu datu par dažādu risinājumu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi. Kādu dabas aizsardzības rezultātu vēlamies sasniegt? Kurās teritorijās konkrētais pasākums būs visefektīvākais? Kā tas ietekmēs nodarbinātību, pašvaldības un uzņēmumu iespējas investēt? Un kas uzņemsies izmaksas?

Šie jautājumi nav vērsti pret dabas aizsardzību. Tie ir nepieciešami, lai dabas aizsardzības mērķi būtu skaidri, pasākumi – pārbaudāmi, bet lēmumu sekas – apzinātas. Ja izvēlamies ierobežot saimniecisko darbību, jāspēj paskaidrot, kāpēc tieši šajā teritorijā un tieši šādā apjomā. Savukārt no uzņēmējiem pamatoti prasāma atbildīga resursu apsaimniekošana un vides prasību ievērošana. Līdzsvars nav automātisks kompromiss; tas ir argumentēts lēmums, kura pamatojums sabiedrībai ir saprotams.

Viens no apspriežamajiem instrumentiem ir zemes funkcionālā stratifikācija – teritoriju plānošana, nosakot, kur prioritāra ir dabas vērtību saglabāšana, kur rekreācija un kur saimnieciskā darbība. Tā nav vienkārša zemes sadalīšana trīs kategorijās. Lai šāda pieeja darbotos, nepieciešami kvalitatīvi dati par konkrētām teritorijām, skaidrs tiesiskais ietvars, pašvaldību līdzdalība un iespēja izvērtēt izvēlēto robežu ietekmi. Vienādi noteikumi dažādos reģionos var radīt ļoti atšķirīgas sekas.

Arī ierobežojumu ekonomiskā cena ir jāapspriež precīzi. Konferenču tēžu materiālā, balstoties uz KPMG kopējās ietekmes aplēsēm un saimnieciski izmantojamo mežu platību, iegūta aptuvena vidējā vērtība – 1500 eiro uz hektāru gadā. Tas ir ilustratīvs aprēķins par iespējamo ekonomisko devumu, nevis pierādījums, ka katra konkrēta hektāra aizsardzība sabiedrībai izmaksā tieši tik daudz. Reālās izmaksas un dabas ieguvumi katrā vietā atšķiras. Tieši tādēļ vajadzīga teritorijai atbilstoša analīze, nevis viens skaitlis visiem lēmumiem.

Pētījumiem jābūt lēmumu sagatavošanas sākumā, nevis pielikumā jau pieņemtai izvēlei. Un tajos līdzās ekonomistiem un dabas zinātniekiem ir jāuzklausa reģionu uzņēmēji, pašvaldības un iedzīvotāji. Tikai tad iespējams pamatoti izskaidrot, kāpēc konkrētajam reģionam izvēlēts viens, nevis cits attīstības ceļš.

No pamatprodukta līdz lielākai pievienotajai vērtībai

Latvijas koksnes produktu ražotāji ir pierādījuši, ka spēj konkurēt eksporta tirgos un kvalitatīvi saražot pamatproduktus. Taču ar to nepietiek nākamajam attīstības posmam. Mums jāvirzās tālāk – uz inženiertehniski sarežģītākiem būvizstrādājumiem, gatavām konstrukcijām, jauniem materiāliem un tehnoloģijām, kas ļauj lielāku vērtības daļu radīt Latvijā.

Šī pāreja nenozīmē, ka līdzšinējā ražošana pēkšņi kļuvusi nevajadzīga. Zāģmateriāli ir pieprasīts eksporta produkts un pamats tālākai pārstrādei. Gatavu koka ēku vai sarežģītu būvkonstrukciju eksports var dot ievērojami lielākus ieņēmumus, taču tas prasa projektēšanas kompetences, sertifikāciju, pieeju ārvalstu būvniecības tirgiem un uzticību Latvijas uzņēmumu spējām. Jaunu vērtības ķēdi nevar izveidot ar vienu politisku lozungu.

Lielākas pievienotās vērtības produktiem līdzi nāk arī modernākas iekārtas, automatizācija, pētniecība un augstākas prasības cilvēku zināšanām. Reģionos nepieciešami tehnologi, inženieri, ražošanas procesu vadītāji un digitālo risinājumu speciālisti. Tas rada pieprasījumu pēc spēcīgākas profesionālās un augstākās izglītības, ciešākas uzņēmumu sadarbības ar izglītības iestādēm un labāk apmaksātām darba vietām. Šādā veidā rūpniecības attīstība var stiprināt ne tikai eksportu, bet arī vietējās sabiedrības labklājību.

Valsts un pašvaldības var palīdzēt veidot šādu tirgu arī ar publiskajiem pasūtījumiem, piemēram, izvērtējot koka konstrukciju izmantošanu skolās, sabiedriskajās ēkās un citos projektos, kur tās ir tehniski un ekonomiski piemērotas. Vietējie projekti dod uzņēmumiem pieredzi un atsauces, kas nepieciešamas darbam ārvalstīs.

Tomēr ražošanas attīstībai vajadzīga prognozējamība. Ieguldījumi jaunā rūpnīcā vai tehnoloģijā atmaksājas daudzos gados, tāpēc investoram ir jāspēj novērtēt resursu pieejamību un saimnieciskās darbības nosacījumus ilgā termiņā. Ja noteikumi mainās bez pietiekama izvērtējuma, atliekas ne tikai konkrēts ieguldījums – reģions var zaudēt iespēju radīt nākamās paaudzes darba vietas.

Šoruden asociācijas “Latvijas Koks” reģionālajās konferencēs vēlamies šo sarunu balstīt pētījumos un konkrētos reģionu datos. Vienā diskusijā nepieciešami zinātnieki, uzņēmēji, pašvaldības un lēmumu pieņēmēji. Mērķis nav panākt, lai visi domātu vienādi, bet vienoties par faktiem, kritērijiem un atbildību par izvēļu sekām.

Latvijas zeme vienlaikus ir dabas vērtība, dzīves telpa un ekonomikas resurss. Mums nav jāizliekas, ka starp šīm lomām nekad nav pretrunu. Mums jāspēj tās izvērtēt un pieņemt lēmumus, kas ir pamatoti konkrētajā vietā un iztur laika pārbaudi. No tā būs atkarīgs, vai bioekonomika Latvijā radīs ne tikai vairāk produkcijas, bet arī vairāk zināšanu, labāk apmaksātu darbu un stiprākus reģionus.

Vidzemes ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar reģiona dabas resursu pieejamību, uzņēmējdarbības tradīcijām un spēju radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Meža nozare un ar to saistītās industrijas ir nozīmīga reģiona ekonomikas daļa, tādēļ diskusijām par nozares nākotni būtiski izmantot ne vien vispārīgus pieņēmumus, bet arī konkrētus ekonomiskos rādītājus, pētījumus un reģionālo pieredzi.

Konferencē īpaša uzmanība tiks pievērsta jautājumam, kā bioekonomikas potenciālu pārvērst ilgtermiņa ekonomiskajā izaugsmē, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju, nodarbinātību un inovāciju attīstību reģionā.

“Diskusijās par Latvijas ekonomikas nākotni bieži uzsveram nepieciešamību attīstīt augstas pievienotās vērtības ražošanu un stiprināt reģionu konkurētspēju. Taču šīs ambīcijas nav iespējams īstenot atrauti no mūsu rīcībā esošajiem resursiem, zināšanām un uzņēmējdarbības potenciāla. Vidzemē meža nozare ir cieši saistīta ar reģiona ekonomisko dzīvi, un tās ietekme sniedzas daudz tālāk par kokmateriālu ieguvi un pārstrādi. Tā ietver darba vietas, eksportu, investīcijas, inovācijas un iespējas attīstīt jaunus produktus. Tāpēc ir svarīgi par nozares attīstību runāt, balstoties datos un zinātniskos pētījumos, vienlaikus meklējot līdzsvaru starp ekonomiskajām, vides un sabiedrības interesēm,” uzsver asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne.

Vidzemes ekonomika un meža nozares ieguldījums – ekspertu skatījumā

Konferences pirmajā daļā Luminor Bank galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš sniegs ieskatu Vidzemes reģiona un tā novadu ekonomiskajā attīstībā, analizējot reģiona tautsaimniecības struktūru, attīstības tendences un izaugsmes iespējas.

Savukārt KPMG Baltics stratēģijas konsultāciju vadītājs Līvis Lāma iepazīstinās ar meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās ietekmes izvērtējumu Vidzemē. Prezentācijā uzmanība tiks pievērsta nozares ieguldījumam reģiona ekonomikā un tās saiknei ar citām tautsaimniecības nozarēm.

Būs iespēja uzzināt vairāk par mežsaimniecības stratifikācijas principa “70–20–10” ieviešanas iespējas Latvijas tiesiskajā sistēmā, aktualizējot jautājumu par zinātniski pamatotu pieeju meža apsaimniekošanas regulējumam.

Diskusijā meklēs atbildes uz Vidzemes attīstībai būtiskiem jautājumiem

Konferences turpinājumā plkst. 11.30 notiks ekspertu diskusija par bioekonomikas un meža nozares lomu Vidzemes ekonomiskajā attīstībā, tās konkurētspēju un nākotnes iespējām.

Diskusijā piedalīsies Luminor Bank galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš, Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks un “KPMG Baltics” stratēģijas konsultāciju vadītājs Līvis Lāma.

Diskusijas centrā būs jautājumi par to, kā efektīvāk izmantot Vidzemes bioekonomikas potenciālu, kāda ir meža nozares loma reģiona uzņēmējdarbībā un nodarbinātībā un kā veidot attīstības politiku, kurā ekonomiskie, sociālie un vides apsvērumi tiek vērtēti, balstoties datos un ilgtermiņa attīstības mērķos.

Piecas konferences – pieci reģionu attīstības skatpunkti

Valmieras konference būs pirmā asociācijas “Latvijas Koks” organizētajā piecu reģionālo konferenču ciklā, kas no 14. oktobra līdz 25. novembrim norisināsies Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā.

Katrā konferencē uzmanība tiks pievērsta konkrētā reģiona ekonomiskajai situācijai, bioekonomikas attīstības iespējām un meža nozares sociālekonomiskajam pienesumam. Konferencēs piedalīsies ekonomisti, pētnieki, uzņēmēji, pašvaldību un valsts institūciju, kā arī augstskolu pārstāvji.

Pasākumu mērķis ir stiprināt sadarbību starp zinātni, uzņēmējdarbību, izglītību un publisko sektoru, veicinot kopīgu izpratni par meža nozares un bioekonomikas nozīmi Latvijas ilgtspējīgā attīstībā.

Valmieras konference sāksies 14. oktobrī plkst. 10.00, dalībnieku reģistrācija – no plkst. 9.30. Konferences noslēgums paredzēts plkst. 12.30.

Nākamie konferenču norises laiki un vietas:
14.oktobrī – Valmierā, AS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes reģiona klientu apkalpošanas centrā;

21.oktobrī – Rēzeknē, RTU Rēzeknes akadēmijā;

4. novembrī – Daugavpilī, Daugavpils Universitātē;

12. novembrī – Ventspilī, Ventspils Augstskolā;

25. novembrī – Liepājā, RTU Liepājas akadēmijā

Projektu īsteno asociācija “Latvijas Koks” sadarbībā ar reģionālajām augstskolām, meža nozares uzņēmumiem un organizācijām, valsts institūcijām un pašvaldībām. To atbalsta Meža attīstības fonds.
Vairāk informācijas: https://latforin.lv/lv/regionalaskonferences

Par asociāciju “Latvijas Koks”

Asociācija “Latvijas Koks” veicina meža nozares attīstībai būtisku jautājumu aktualizēšanu, zināšanās balstītu dialogu un sadarbību starp nozares uzņēmumiem, pētniecības, izglītības un publiskā sektora pārstāvjiem.

Informāciju sagatavoja:

Sigita Alksne
“Latvijas Koks” valdes locekle
Sigita.Alksne@latvianwood.lv

Pasākumu nolūks ir, balstoties zinātniski pamatotos datos un jaunākajos nozares pētījumos, veicināt izpratni par meža nozares un bioekonomikas nozīmi Latvijas ilgtspējīgā attīstībā un stiprināt sadarbību starp uzņēmējiem, zinātniekiem, izglītības iestādēm, pašvaldībām, valsts institūcijām un citiem reģionu attīstībā iesaistītajiem.

“Runājot par Latvijas ekonomikas izaugsmi un reģionu attīstību, bioekonomikas un meža nozares potenciāls nereti tiek vērtēts pārāk vispārīgi. Taču aiz kopējiem valsts mēroga rādītājiem ir ļoti konkrēti uzņēmumi, darbavietas, investīcijas, zināšanas un attīstības iespējas Latvijas novados. Tāpēc ar šo konferenču ciklu vēlamies sarunu pārcelt tuvāk reģioniem un, balstoties datos, parādīt, kādu ieguldījumu meža nozare un bioekonomika jau šobrīd sniedz katra reģiona ekonomikā un kādu potenciālu varam izmantot nākotnē,” uzsver asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne.

“Īpaši būtiski ir pie viena galda pulcēt uzņēmējus, pētniekus, augstskolas, pašvaldības un valsts institūcijas. Reģionu konkurētspēju nevar veidot viena nozare vai viena institūcija atsevišķi – nepieciešama sadarbība, kurā zinātnes radītās zināšanas nonāk uzņēmējdarbībā, uzņēmumu vajadzības tiek sadzirdētas izglītībā un pētniecībā, bet publiskais sektors palīdz veidot attīstībai nepieciešamo vidi. Ceram, ka šīs konferences būs ne tikai vieta, kur iepazīties ar pētījumu rezultātiem, bet arī sākums konkrētām sarunām un jaunām sadarbībām katrā reģionā,” norāda S. Alksne.

Katra konference būs veltīta konkrētā reģiona situācijai, ekonomiskajai specifikai un attīstības iespējām. Konferenču saturā tiks izmantoti aktuālie bioekonomikas un meža nozares pētījumi, tos papildinot ar reģionāliem datiem, ekspertu vērtējumu un praktiskiem piemēriem.

Plānots analizēt meža un ar to saistīto nozaru sociālekonomisko ietekmi, bioekonomikas lomu reģionu ekonomikā, nodarbinātībā un konkurētspējā, kā arī diskutēt par nozares turpmākās attīstības priekšnosacījumiem un sadarbības iespējām starp uzņēmumiem, pašvaldībām, zinātniekiem un izglītības iestādēm.

Pasākumos piedalīsies nozares eksperti, pētnieki, uzņēmēji, pašvaldību un valsts institūciju, kā arī augstskolu pārstāvji. Katrā konferencē paredzētas ekspertu prezentācijas un diskusija, kurā pētījumu rezultāti tiks sasaistīti ar konkrētā reģiona pieredzi, vajadzībām un nākotnes iespējām.

Pirmā konference – 14. oktobrī Valmierā

Konferenču cikls tiks atklāts 14. oktobrī Valmierā, AS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes reģiona klientu apkalpošanas centrā.

Valmieras konferencē tiks aplūkota Vidzemes ekonomiskā attīstība un meža nozares loma reģionā. “Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš iepazīstinās ar Latvijas reģionu un novadu ekonomiskās attīstības tendencēm, īpašu uzmanību pievēršot Vidzemei. KPMG prezentēs meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās ietekmes izvērtējumu Vidzemē, savukārt Latvijas Universitātes pārstāvji iepazīstinās ar pētījumu par mežsaimniecības stratifikācijas principa “70–20–10” ieviešanas iespējām Latvijas tiesiskajā sistēmā.

Pēc ekspertu prezentācijām paredzēta diskusija par pētījumos identificētajām tendencēm, Vidzemes reģiona attīstības iespējām un bioekonomikas potenciālu. Konferenci vadīs asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle Sigita Alksne, bet diskusiju moderēs Ivars Svilāns.

Konferenču norises laiki un vietas

14.oktobrī – Valmierā, AS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes reģiona klientu apkalpošanas centrā;

21.oktobrī – Rēzeknē, RTU Rēzeknes akadēmijā;

4. novembrī – Daugavpilī, Daugavpils Universitātē;

12. novembrī – Ventspilī, Ventspils Augstskolā;

25. novembrī – Liepājā, RTU Liepājas akadēmijā

Projektu īsteno asociācija “Latvijas Koks” sadarbībā ar reģionālajām augstskolām, meža nozares uzņēmumiem un organizācijām, valsts institūcijām un pašvaldībām. To atbalsta Meža attīstības fonds.

Informāciju sagatavoja:

Sigita Alksne
“Latvijas Koks” valdes locekle
Sigita.Alksne@ltvianwood.lv